Līdz cilvēces bojāejai atlikušas vien dažas dienas. Kādā Pierīgas privātmājā, piesmēķētā istabā dzīvē vīlies politologs gremdējas pārdomās par cēloņiem, kas noveduši pasauli līdz šādām beigām. Tajā mirklī viņš nenojauš, ka pavisam drīz saņems neticamu piedāvājumu. Atgriezties pagātnē, lai mainītu vēsturi un glābtu cilvēci. Pie viena nodzīvojot mūžu tā, kā vienmēr vēlējies.
Vai man bija, ko zaudēt, izņemot tās dažas pirmsapokalipses dienas, kas cilvēcei atlikušas? Kāpēc gan nepiekrist, lai arī cik neticami un absurdi tas izklausījās? Sliktākajā gadījumā vismaz gūšu iespēju vēlreiz izdzīvot savu dzīvi, daudz labāk spējot novērtēt ikkatru tās mirkli.
Romāns “Pirms vējš atpūtīs rītdienas pelnus” ieved lasītāju aizraujošā odisejā, aicinot aizceļot laikā, kad saldie astoņdesmitie Latvijā pārtapa par skarbajiem deviņdesmitajiem, un pasaulē notika tektoniskas pārmaiņas. Galvenajam varonim Danielam jāveic arvien sarežģītākas izvēles, kad uz spēles likta gan personīgā dzīve, gan visas cilvēces liktenis. Viņa misiju apdraud ne tikai pagātnes cēloņsakarību neparedzamība, bet arī paša vājības un attiecību kaislības.
Sāka šķist: te kaut kas nav kārtībā. Nākamajā mirklī es sapratu. Vudijs bija absolūti stings. Viņa sāni necilājās elpas ritmā, pat acis nekustējās. Mēģināju aizsniegties līdz kaķim, taču apjautu, ka arī pats nespēju pakustēties.
Šī grāmata ir kā alķīmijas sakausējums, kuru veido mistērijas ritmā pulsējošs spriedzes romāns, sirdi plosošs mīlasstāsts, politiskais trilleris, alternatīvā vēsture, maģiskais reālisms un zinātniskā fantastika. Taču fantastikas elementi šeit kalpo vien kā sižeta un tā zemstrāvu atklāšanas paņēmiens, ne pašmērķis - grāmata ir sarakstīta viscaur reālistiskā manierē. Pirmie literatūras gardēži jau novērtējuši tās detalizētību un spēju “ieraut” notikumu virpulī tā, ka pat neticamais šķiet īsts.
"Ikara uzrakstītā grāmata man neiziet no prāta, nevaru atrast pareizās asociācijas, ar ko to salīdzināt - iespējams, nemaz neesmu neko tādu lasījusi, kur maģiskais reālisms tik cieši savijas ar aktuālo politikas hronoloģisko tabulu un nupat kā notikušo, bet jau vēsturi, kur jāizšķiras starp iespēju mēģināt ietekmēt pasaules gaitu vienatnē caur pagātni un dažām atlikušām dzīves dienām tagadnē, bet kopā ar vismīļākajiem cilvēkiem. Tur ir TĀDAS dilemmas un izvēles!!! Un viss ir smalki izstrādāts - gan psiholoģiskās nianses, gan katra vēsturiskā mizanscēna. Arī par mīlestību Ikars Piebalgs raksta ļoti, ļoti skaisti, patiesi skaisti. Autora prātu un zināšanas var tikai apbrīnot! Neticēju, ka viņam izdosies paša uzburto paralēlo pasauļu jūkli kaut kā novest līdz saprātīgām beigām, bet romāna fināls ir gandrīz vai Bulgakova "Meistara un Margaritas" cienīgs. Tiešām, tiešām! Un kaķis arī tur ir - viņa vārds ir VUDIJS."
Vija Kilbloka, apgāda "Zvaigzne ABC" vadītāja
Iepriekš nebiju rediģējusi vietējā autora trilleri, tāpēc šaubījos - kas nu būs? Latvieši jau kopumā nav tāda... “trillerīga” tauta. Bet. Pietika tikai galvenā tēla sapnī atnākt Tam. Pietika tikai sākt attēloties deviņdesmito gadu gaisotnei. Pietika tur sākt darboties divām sievietēm, no kurām vienu sāku domās emocionāli apkarot: "Nu kur tu lien? Ko bāzies? Tev baigi vajag?!" Un vēl man ļoti patika beigas... Ikaram Piebalgam piemīt īsts (un reti sastopams) sazvērestību trillera autora "nervs". Gudrība. Zināšanas. Spriedze nerimst, tā pulsē trillera ritmā. Ironija. Pašironija. Maigums, rūpes, mīlestība. Kaislība. Kārdinājums. Turklāt viņš lieliski un gaumīgi žonglē ar biedējošiem mistērijas elementiem. Rediģējot, viscauri bija izjūta, ka lasu manuskriptu, kas tiešām ir literatūra un būs grāmata tās īstajā nozīmē. Romānam ir vairāki satriecoši efekti, par kuru raksturošanu man vēl jāpadomā. Nu grāmata ir iznākusi. Man viss ir beidzies. Jums - vēl priekšā.
Anda Ogriņa, grāmatas redaktore
Ikara Piebalga vārdu pamanīju jau pirms laba laika, kad iznāca viņa pirmā grāmata “Melu sindikāts”. Politisks trilleris, parasti ar trilleriem ir tā, ka tos ātri vien aizmirsti, bet šī grāmata man noteikti palika atmiņā ar neparasto sižetu. To izlasot, bija sajūta: “Jā, kaut kas tāds nebija lasīts”. Arī jaunā romāna centrā ir politika, kura pārcēlusies no nākotnes uz pagātni. Ko tu darītu, ja pasaule ietu bojā un tikai tev būtu iespēja mainīt vēstures gaitu, atgriežoties pagātnē? Un kā tas ietekmētu tavu privāto dzīvi, zinot kas notiks, sajūtas un priekšstatu par laiku? Autors atkal ievieš fantasmagoriskus sižeta pavērsienus, kuri šajā grāmatā ir izdevušies “gludāk” nekā iepriekšējā. Politiskajā virzienā varonis aiziet tālu, tālu… un satiek… (nespoilošu), bet te iejaucas viņa attiecību stāsts. Un viss nenotiek gluži tā kā paredzēts, laiks, lai arī satverts rokās, tomēr izrādās viltīgāks un varoni gaida arvien jauni pārsteigumi. Liktos, kā gan atrisināt šo sapiņķerēto laika rēbusu, taču autoram izdevies lielisks nobeigums, kur savijas cilvēciskais ar fantastisko. Šis atkal būs trilleris, kuru atcerēšos.
Baiba Zīle, rakstniece
“Vēlējos uzrakstīt tādu stāstu, kādus pats visvairāk meklēju kā daiļliteratūras lasītājs. Neparastu, dramatisku un vērienīgu ceļojumu rakstītā vārda pasaulē, kur cilvēku savstarpējās attiecības atainotas ne vien individuālajā, bet arī kolektīvajā mērogā. Romāns dejo no raksturu psiholoģijas līdz sistēmiskiem vērojumiem un atpakaļ, ik pa brīdim spēlējoties arī ar idejām par mūsu saikni ar to, ko mēdzam dēvēt dažādi - par dievišķo, likteni, esamību. Viens no grāmatas centrā esošajiem jautājumiem - kā mūsu pašu izvēles ietekmē šīs visu līmeņu attiecības,” saka romāna autors Ikars Piebalgs.
Lustra un karte bija tās, kas man lika saprast, kur atrodos. Mana bērnības guļamistaba. Tas patiešām bija noticis.
“Vai tev ir, ko zaudēt?” – Vudijs bija vaicājis, kad šaubījos par viņa piedāvājumu. Tobrīd tiešām šķita, ka nav. Vienīgi trīs dienas, kas bija atlikušas līdz pasaules galam. Kaut man toreiz būtu pieticis saprāta izvēlēties šīs trīs dienas.
Par autoru
Ikars Piebalgs (1983) , īstajā vārdā Ikars Kubliņš, dzimis Bauskā, ikdienā strādā par žurnālistu un pēta ekonomikas procesus. Aizraujas ar velobraukšanu, fotografēšanu un ceļošanu, interesējas par politiku, psiholoģiju un eksistences noslēpumiem. “Pirms vējš atpūtīs rītdienas pelnus” ir autora otrais romāns, kas sarakstīts 2023. gada ziemā/pavasarī - laikā, kad pasaule gaidīja lielo Ukrainas pretuzbrukumu un runāja par iespējamu kodolkaru.
E-pasts saziņai: ikars.piebalgs@gmail.com
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru